Civinity Solutions Civinity Solutions
  • lv
  • lt
  • en
  • ru
  • Civinity Solutions Civinity Solutions
  • lt
  • lv
  • en
  • ru
  • Civinity: Lietuvā ēku renovācijas process notiek straujāk nekā Latvijā

    2020 09 08

    Covid-19 radītā krīze pagaidām namu apsaimniekotāju darbu vairāk ir ietekmējusi komercsektorā, jo slēgtas bija viesnīcas, daudzi biroji pārgāja uz attālinātu darbu. Savukārt iedzīvotāju maksājumos par komunālajiem pakalpojumiem pārāk lielas izmaiņas vēl nav vērojamas.

    “Civinity Group” valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene (Raimonda Kižiene) intervijā aģentūrai LETA gan saka, ka priecāties vēl ir pāragri, jo, tikai sākoties apkures sezonai, mēs ieraudzīsim pilnu ainu par to, cik liela ir bijusi Covid-19 ietekme. Savukārt ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process. Lietuvā tas rit daudz raitāk.

    “Civinity Latvia” izpilddirektors Andrjus Bakštons (Andrius Bakštonas) min, ka Latvijā no “Civinity” apsaimniekotajām ēkām iedzīvotāji siltināšanai un renovācijai ir saņēmušies vien piecās ēkās Jūrmalā un Rīgā. Galvenā problēma apsaimniekotāju ieskatā ir informācijas trūkums.


    Kā Covid-19 ir ietekmējis jūsu kā namu apsaimniekotāju darbu? Piemēram, vai ir ietekme uz iedzīvotāju maksājumiem?

    R.Kižiene: Jā, ietekme ir, bet mēs iepriekš prognozējām, ka šis efekts būs lielāks, nekā ir izrādījies līdz šim. Tāpat ir atšķirība, vai mēs runājam par dzīvojamām mājām vai komercobjektiem. Uz komercobjektiem ietekme ir lielāka. Viens no mūsu grupas uzņēmumiem sniedz uzkopšanas pakalpojumus, un tā darbības apjomi ir ievērojami samazinājušies, jo, piemēram, viesnīcu sektorā aktivitāte ir tuvu nullei. Arī daudzi biroji ir samazinājuši darba intensitāti. Tas viss ietekmē arī mūsu grupas uzņēmumus, kuri apsaimnieko un sniedz pakalpojumus komercobjektos.

    Arī dzīvojamo māju apsaimniekošanā zināma ietekme ir, taču es uzskatu, ka to vērtēt vēl ir par agru. Vasarā tomēr nav apkures, un pat tad, ja iedzīvotājiem ir samazinājušies ienākumi, arī viņu izdevumi šajā laikā ir mazāki. Tādēļ es būšu piesardzīga un teikšu, ka priecāties vēl ir pāragri. Pienāks rudens, kad sāksies apkures sezona, un tikai tad mēs ieraudzīsim pilnu ainu par to, cik liela ir bijusi Covid-19 ietekme.

    A.Bakštons: Šajā laikā arī mēs ar saviem klientiem lielākoties varējām sazināties tikai attālināti. Tāpat, lai dzīvojamā mājā varētu īstenot kādu lielāku projektu, ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku sapulce, kura to apstiprina. Šajā laikā tādas nebija iespējams rīkot, un tas nozīmē, ka arī daudzu projektu sākšana ir nedaudz pavirzīta uz priekšu.


    Kāda ir jūsu prognoze par nākamo apkures sezonu? Esat rēķinājuši, par cik jūsu apsaimniekotajos objektos varētu pieaugt parādi?

    R.Kižiene: Nē, šādas prognozes mēs neveidojam, jo šī ir situācija, kādas iepriekš nekad nav bijis un nav ar ko to salīdzināt. Viss, kas pašlaik atliek, ir strādāt maksimāli efektīvi un rēķināties, ka iedzīvotāju maksājumos var būt “bedre”.


    Vai pagājušajā apkures sezonā parādi jau nesāka augt, jo, no vienas puses, bija ļoti silta ziema, bet, no otras puses, apkures sezona bija ļoti ilga, līdz pat maijam?

    R.Kižiene: Tādu būtisku parādu pieaugumu mēs neredzam. Es teiktu, ka tie ir ierastajā līmenī.

    A.Bakštons: Te ir jāatceras, ka ziema tiešām bija silta, un, lai gan apkures cenas kā tādas pieauga, to kompensēja tas, ka nebija nepieciešama tik intensīva apsildīšana.


    Jūs apsaimniekojat īpašumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Kāda ir situācija ar komunālajiem parādiem abās valstīs, un vai ir redzamas atšķirības?

    R.Kižiene: Situācija ir ļoti līdzīga, un lielas atšķirības mēs neredzam.


    Vai jums kā namu apsaimniekotājiem parādi par komunālajiem pakalpojumiem kopumā rada lielas problēmas?

    R.Kižiene: Gan Latvijā, gan Lietuvā mums apsaimniekošanā ir dažas problemātiskas mājas. Piemēram, Lietuvā mēs apsaimniekojam arī kopmītnes, un to iemītnieku maksātspēja ir zemāka. Tādēļ es varu teikt, ka problēmas ir ar dažiem namiem, bet kopumā gan Latvijā, gan Lietuvā cilvēkiem viņu īpašums ir svarīgs un komunālie maksājumi ģimenēm ir starp prioritārajiem izdevumiem.


    Vai jums pandēmijas dēļ pieauga namu apsaimniekošanas izdevumi uz tā rēķina, ka nācās dezinficēt koplietošanas telpas, liftus?

    R.Kižiene: Jā, šie izdevumi pieauga, bet tie tika pievienoti apsaimniekošanas maksai. Turklāt te mēs galvenokārt varam runāt nevis par dzīvojamām mājām, bet gan par biroju ēkām, tirdzniecības centriem, viesnīcām.

    A.Bakštons: Tas ir papildu pakalpojums, bet mūsu apsaimniekotajās dzīvojamās ēkās mēs veicām dezinfekciju uz sava rēķina, lai iedzīvotāji justos drošāk. Tā bija iniciatīva no mūsu puses.


    Vai pandēmijas laikam varētu būt ilgstošāka ietekme uz komercobjektu tirgu? Piemēram, ārkārtējās situācijas laikā daudzi uzņēmumi pārgāja uz attālināto darbu, un izrādījās, ka virknes funkciju veikšanai nemaz nav nepieciešama atrašanās uz vietas birojā. Vai tas varētu ietekmēt pieprasījumu pēc biroju telpām, to platību?

    R.Kižiene: Tas vairāk varētu ietekmēt nekustamo īpašumu uzņēmumus. Taču arī mēs gatavojamies pāriet uz jaunām biroju telpām gan Lietuvā, gan Latvijā un tagad redzam, ka būs nepieciešama mazāka platība, jo ir cilvēki, kuri tagad pārsvarā strādā attālināti un kuru darba efektivitāte tādēļ nav samazinājusies. Vienlaikus ir jābūt gatavam tam, ka starp kolēģu darba vietām būs jāparedz lielāka distance. Pavisam nesen tika runāts, ka atvērto biroju konceptam jau ir pienācis noriets, bet tagad mēs redzam, ka tas ir ļoti labs, jo ļauj daudz elastīgāk plānot darba vietas.


    Kā jūs pašlaik vērtējat likumus un citus normatīvos aktus, kuri regulē namu apsaimniekošanu?

    R.Kižiene: Es uzskatu, ka katrā tirgū, kurā mēs strādājam, ir jāpielāgojas tai regulācijai, kāda ir. Taču tas, ko mēs kā biznesa pārstāvji vēlētos, ir sarunas, pirms tiek veiktas kādas izmaiņas. Dažkārt ir jūtams tāds uzstādījums, ka bizness domā tikai par sevi. Taču, ja mūsu partneriem ir slikti, tad arī mums neklāsies labi. Tādēļ mēs vēlamies, lai, ja tiek rosinātas kādas izmaiņas, lēmumi tiek pieņemti tikai pēc tam, kad tie ir apspriesti ar visām iesaistītajām pusēm. Mēs gan Latvijā, gan citās valstīs varam runāt par gadījumiem, kad likumi tiek pieņemti ar saukļiem, ka tas ir iedzīvotāju interesēs, bet pēc tam nākas veikt izmaiņas, jo praksē pierādās, ka nav padomāts par vienu, otru un trešo lietu.

    Labs likumdošanas process ir tad, kad visas puses sēž pie galda un notiek atklāta diskusija.


    Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izteicis aicinājumu “Civinity” grupas uzņēmumiem nodrošināt komercprakses atbilstību normatīvu prasībām un rēķinos iekļaut apsaimniekošanas pakalpojuma gala cenu. Kādi ir jūsu secinājumi?

    A.Bakštons: Lietas, par kurām saņēmām aizrādījumus, esam izlabojuši. Administratīvā lieta ir izbeigta.


    Latvijā daudz tiek runāts par ēku renovāciju un siltināšanu. Kas pašlaik notiek ar ēkām, kuras ir jūsu apsaimniekošanā?

    R.Kižiene: Tie ir ļoti svarīgi projekti, un arī no apsaimniekotāju puses ir ļoti svarīgi par to runāt, lai šīs iniciatīvas atbalstītu. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka šo projektu rezultātā aug īpašumu vērtība un samazinās izdevumi par apkuri un ēkas uzturēšanu, palielinās ēkas drošība un citi ieguvumi. Jā, sākotnēji tie ir ieguldījumi, bet atkarībā no ēkas un renovācijas projekta, tie atmaksājas piecu septiņu gadu laikā.

    Turklāt es varu teikt, ka Latvija un Lietuva atšķiras. Lietuvā ēku renovācijas process notiek straujāk.


    Ko Latvijai no Lietuvas pieredzes būtu jāpārņem?

    R.Kižiene: Aktivitāti un mazāk birokrātijas šajos projektos.
    Lietuvā katru gadu namu renovācijā tiek ieguldīti aptuveni 50 miljoni eiro, un pašlaik renovētas ir 2953 ēkas jeb 8% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita. Latvijā pašlaik renovēta ir 821 ēka jeb 4% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita, kurām ir nepieciešama renovācija. Pašlaik Lietuvā renovācija notiek 1746 ēkās, bet Latvijā – tikai 80 daudzdzīvokļu ēkās.

    Ir nepieciešama ļoti aktīva komunikācija, lai iedzīvotājiem būtu uzskatāmi redzams, kas ir jādara, kādi ir skaitļi, cik renovācija izmaksās, kādu papildu maksājumu tas radīs ikmēneša rēķinā, par cik samazināsies maksājumi par apkuri un citi maksājumi, kādi ir piemēri ar jau renovētiem namiem. Ir skaidrs, ka cilvēki baidās no lietām, kuras neizprot, tādēļ ir nepieciešama ļoti aktīva skaidrošana.

    Diemžēl ir arī sliktie piemēri, uz kuriem palūkoties. Mums gan Latvijā, gan Lietuvā apsaimniekošanas portfelī ir nami avārijas stāvoklī, kuri par tādiem ir kļuvuši tikai tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieki nav laikus pieņēmuši lēmumus par ieguldījumiem paši savā īpašumā.

    Mēs kā apsaimniekotāji renovācijas procesā varam būt partneri, jo mēs esam profesionāļi īpašumu uzturēšanas jautājumos, bet lēmumi ir jāpieņem pašiem namu īpašniekiem. Mums apsaimniekošanā ir gan renovēti nami un, kā jau minēju, arī nami avārijas stāvoklī. Ir redzams, ka dažkārt cilvēku uzvedībā un attieksmē pret savu dzīvesvietu, īpašumu ir ļoti lielas atšķirības. Ja mēs salīdzinām skaitļus, cik cilvēki tērē dažādu avāriju likvidēšanai un cik namu renovācijai, tad ir skaidri redzams, ka neko nedarīt izmaksā daudz dārgāk. Daudz izdevīgāk ir ieguldīt renovācijā. Diemžēl dažkārt ir situācijas, kad cilvēki joprojām nav sapratuši, ka nams, kurā viņi dzīvo, viņiem arī pieder un par tā stāvokli nav atbildīga ne valdība, ne apsaimniekotājs, bet gan viņi paši.


    Cik jūsu apsaimniekošanā pašlaik ir renovētu namu un cik daudz ir projektu par renovāciju?

    A.Bakštons: Šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 “Civinity” apsaimniekotie nami, Klaipēdā – 25, un Palangā – seši.

    Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski.

    Mēs par šo jautājumu runājam, taču ir nepieciešama pašu namu iedzīvotāju iniciatīva. Turklāt Eiropas Savienības fondi šiem mērķiem atkal būs pieejami no 2023.gada, tādēļ tagad iedzīvotājiem tieši būtu jāsāk domāt par renovācijas jautājumu, lai, sākoties jaunam fondu periodam, būtu projekti, ar kuriem pieteikties. Tas ir ļoti svarīgi.


    Kas, pēc jūsu novērojumiem, šo procesu bremzē? Tā ir nezināšana? Cilvēkiem objektīvi nav līdzekļu, lai kaut vai uzsāktu renovācijas projektus?

    R.Kižiene: Cilvēkiem ļoti bieži nav informācijas, kā mainīsies maksājumi, kāds būs finansiālais slogs. Visbiežāk tiešām, lai pieņemtu lēmumus, trūkst tikai informācijas.

    Mūsu pieredze arī liecina, ka ļoti svarīgi ir tas, lai mājā būtu vismaz daži aktīvi iedzīvotāji, jo tad viņi runā ar kaimiņiem un veicina lēmumu pieņemšanu. Ja ar priekšlikumiem par nama renovāciju nāk mājas pārvaldnieks vai kāds cits no malas, tad bieži ir neuzticība. Taču, ja to dara paši iedzīvotāji, tad attieksme ir pavisam cita un process virzās daudz vieglāk.


    Cik svarīgs ir līdzfinansējums no Eiropas Savienības fondiem? Ja tāda nav, vai iedzīvotāji ir spējīgi paši pilnībā finansēt renovāciju?

    R.Kižiene: Atbalsts ir ļoti svarīgs. Ja renovācija ir jāveic bez Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma, tad iedzīvotājiem tas ir pārāk dārgi.


    Kad pārņemat pārvaldīšanā namus, tad kas parasti ir lielākā problēma, ar kuru nākas saskarties?

    R.Kižiene: Mums ir ļoti diversificēts portfelis, kurā atrodas atšķirīgi īpašumi. Piemēram, jaunos namos lielākās sarunas nereti ir par uzkopšanu un par to, cik garai jābūt zālei zālienā. Taču vecajos namos lielākā problēma parasti ir jumtu stāvoklis. Pēc tam seko kāpņu, durvju, logu stāvoklis.


    Cik svarīgi pašlaik ir dažādi IT risinājumi un lietotnes? Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai ar jums var komunicēt šādā veidā?

    A.Bakštons: Tas lielā mērā ir saistīts ar to, kāds ir jautājums vai problēma, kura jārisina. Ja ir notikusi kāda avārija, tad neviens nevēlas lietot kādus rīkus, bet gan būt drošs, ka viņš ir sadzirdēts nekavējoties. Tādēļ mums ir arī “karstā līnija”, pa kuru sazināties neatliekamos gadījumos.

    Taču, kas attiecas uz cita veida jautājumiem, tad mēs gribam attīstīties IT risinājumu virzienā, jo uz to iet visa pasaule. Tā ir gan mūsu mājaslapa, gan viedie skaitītāji, kuri paši ziņo rādījumus utt. Taču tas lielā mērā ir saistīts arī ar to, kāda ir pati ēka. Ja tā ir jaunā ēka, tad daudzas tehnoloģijas tajā jau atrodas un arī iedzīvotāji parasti jau ir izveidojuši grupas sociālajos tīklos, kurās pārspriež ar ēku saistītos jautājumus. Savukārt vecās ēkās bieži vien ir liela vēlme saņemt pakalpojumus ierastā veidā. Taču mēs viennozīmīgi attīstīsimies IT risinājumu virzienā – kaut kas jau ir ieviests, kaut kas parādīsies nākamajā gadā. Piemēram, automātiska skaitītāju rādītāju nolasīšana ir ļoti liels pluss, kuru iedzīvotāji sajūt nekavējoties.


    Vai ir arī jauni pakalpojumi, ko namu iemītnieki no apsaimniekotājiem pašlaik vēlas?

    R.Kižiene: Mēs varam runāt par to pašu koplietošanas telpu dezinfekciju. Realitāte pasaulē ir mainījusies, un šodien tā jau kļūst par lietu, kurai ir jābūt pakalpojumu pamata paketē.


    Kāda pašlaik ir konkurence namu apsaimniekošanas tirgū Rīgā?

    R.Kižiene: Ļoti liela. Pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci.

    Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu.

    Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā.


    Starp šiem jaunajiem konkurentiem redzat uzņēmumus, kuriem varētu būt arī ilgtermiņa darbība?

    R.Kižiene: Konkurence ir laba lieta, jo tā liek arī mums sasparoties, būt efektīvākiem, visu darīt kvalitatīvāk. Tādēļ par konkurentiem jārunā vai nu labi, vai neko. Es esmu par konkurenci. Arī tad, ja mums tā ir sāpīga, tas liek tiekties uz augšu.

    A.Bakštons: Iedzīvotājiem gan tiešām ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai. Bieži vien beidzas ar to, ka šie nelielie uzņēmumi piesaista mūs, bet iedzīvotājiem tas nozīmē ilgāku laiku, kurā tiek novērsta kāda avārija. Tādēļ, ja runa ir tikai par puķu dobju laistīšanu, tad tā ir viena lieta, bet, ja runa ir par nopietnākiem darbiem, kuri īpaši aktuāli ir vecākās mājās, tad iedzīvotājiem tiešām būtu jāsalīdzina dažādu apsaimniekotāju spēja tos veikt.

    R.Kižiene: Mūsu rīcībā ir nepieciešamā infrastruktūra un mēs sniedzam pakalpojumus arī citiem uzņēmumiem. Taču tas ir maksas pakalpojums.


    Pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” ir iepīts vairākos skandālos. Vai ir redzams, ka tā pārvaldībā esošu namu iedzīvotāji meklētu citus pārvaldniekus?

    A.Bakštons: Tas parasti ir ilglaicīgs process. Interesi izrāda klienti no dažādiem apsaimniekošanas uzņēmumiem, nevarētu teikt, ka būtu kāda izteikta interese no vienas vai otras kompānijas apsaimniekotu namu iedzīvotājiem.


    Kā parasti notiek jaunu namu pārņemšana pārvaldīšanā – pie jums kā jau pie konkrēta pārvaldītāja vēršas nama īpašnieku apvienības, jūs piedalāties konkursos kopā ar citiem?

    R.Kižiene: Tas ir puse uz pusi. Pie mums vēršas gan iedzīvotāji, gan arī mēs piedalāmies konkursos.


    Cik namus jūs pašlaik Rīgā un Jūrmalā pārvaldāt?

    A.Bakštons: Kopā tās ir 676 ēkas.


    Šis skaits pieaug?

    R.Kižiene: Īpaša pieauguma pēdējos gados nav, un skaits turas stabils.

    A.Bakštons: Turklāt šis gads līdz ar Covid-19 vispār ir citādāks, tādēļ mēs pašlaik vairāk koncentrējamies uz to, lai mūsu pārvaldīto namu iemītnieki būtu apmierināti ar saņemtajiem pakalpojumiem.


    Vai jums ir plāni sākt piedāvāt savus pakalpojumus arī citās Latvijas pilsētās?

    R.Kižiene: Latvijā mums ir jauna vadības komanda, un Andrjus mūsu komandai pievienojās jūlijā. Tādēļ kopā ar nākamā gada budžetu mēs strādāsim arī pie savas turpmākās darbības stratēģijas. Visdrīzāk uz jautājumu, kuras pilsētas mums ir interesantas, mēs paši sev atbildēsim septembrī, un tad sekos arī lēmumi. Pagaidām par to runāt ir pāragri.

    Lietuvā mēs strādājam lielākajās pilsētās – Viļņā, Kauņā un Klaipēdā -, bet tagad pētām arī dažas mazākas pilsētas. Tādēļ jautājums ir tikai par to, vai mēs redzam pietiekamu darbības mērogu, spējam būt efektīvi un strādāt ar peļņu. Svarīgi ir, cik lielu tirgus daļu mēs varam iegūt, vai iedzīvotāji domā par namu renovāciju utt. Ja mēs šādu potenciālu redzam, tad ir jēga domāt par darba sākšanu kādā pilsētā. Diemžēl ir arī tādas pilsētas, kur mēs attīstības potenciālu vienkārši vairs neredzam, jo samazinās iedzīvotāju skaits.


    Iepriekš “Civinity Group” Latvijā iegādājās virkni ar namu apsaimniekošanu saistītu uzņēmumu. Varat audzēt savus darbības apjomus šādā veidā arī turpmāk?

    R.Kižiene: Jā. Mēs rēķināmies gan ar organisku darbības apjomu pieaugumu, gan ar iespēju pārņemt citus uzņēmumus.


    Latvijā redzat interesantus uzņēmumus?

    R.Kižiene: Mēs šo to pētām, bet galvenais vārds būs jāsaka vadības komandai Latvijā, un tad arī pieņemsim lēmumus.


    Vai redzat izaugsmes potenciālu komercīpašumu pārvaldības tirgū?

    R.Kižiene: Jā, mēs piedalāmies visos konkursos. Konkurence šajā tirgū ir ļoti liela, un ir pat grūti prognozēt, kā šis tirgus mainīsies. Mēs jau sākumā runājām, ka izmaiņas ir gaidāmas biroju ēku tirgū, taču attīstības potenciāls noteikti ir.

    A.Bakštons: Covid-19 laiks arī skaidri parādīja, ka ne visiem uzņēmumiem ir izdevīgas savas īpašumu apsaimniekošanas komandas, kā tas bija ierasts agrāk. Pašizolācijas laikā skaidri parādījās, ka tehniskos, uzkopšanas un līdzīgus pakalpojumus izdevīgāk ir izmantot kā ārpakalpojumus un pašiem koncentrēties uz savu pamatdarbību. Ārpakalpojuma gadījumā par problēmu nekļūst tas, kā rīkoties, ja darba ir vairāk vai tieši pretēji – mazāk, un ko šajā gadījumā iesākt ar personālu. Labs piemērs ir viesnīcas. Tie, kuri īpašumu apsaimniekošanā sadarbojās ar partneriem, bija labākā situācijā nekā tie, kuriem bija jautājums, ko trīs mēnešus, kamēr viesnīca slēgta, iesākt ar saviem darbiniekiem.

    Tādēļ, no vienas puses, piemēram, biroju segmentā var samazināties platības, ar kurām jāstrādā, bet, no otras puses, daudzi uzņēmumi var izskatīt iespēju īpašumu apsaimniekošanā pāriet uz ārpakalpojumiem, nevis turpināt darboties pēc tās pašas shēmas kā agrāk.


    Kādi bija “Civinity” darbības rezultāti pērn Latvijā?

    A.Bakštons: Pašlaik notiek audits, tādēļ precīzus skaitļus vēl nevaram atklāt. Bet kā jau minējām, tad mūsu apsaimniekoto objektu skaits pērn nav īpaši audzis, tādēļ arī darbības rezultāti būs ļoti līdzīgi iepriekšējam gadam.


    Kādas ir prognozes par šo gadu?

    A.Bakštons: Šogad galvenais ir sasniegt plānotos darbības apjomus. Vienlaikus, kā jau minējām, dzīvojamo māju sektorā ir uz priekšu pārcelti vairāki projekti. Covid-19 ietekme būs arī komercīpašumu sektorā, kur vissmagāk to izjutām uzkopšanas pakalpojumu jomā. Taču mēs ceram, ka gada otrajā pusē atgriezīsimies pie plānotajiem skaitļiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai plānotu darbu 2021.gadam.

    R. Kižienė: Ļoti svarīgs jautājums ir mūsu iekšējā efektivitāte, tādēļ pārskatām arī savus darbības procesus, tostarp koncentrējamies uz digitalizācijas procesiem. Tagad katrs gads var būt ļoti atšķirīgs un mums pašiem ir jābūt elastīgiem un jāiet vienā solī ar izmaiņām tirgū.

    LETA

    “Statinių priežiūra” kļūst par “Civinity Solutions”
    2020 08 10
    > Vairāk
    Civinity grupu Baltijā vadīs bijusī “Euroapotheca” vadītāja Raimonda Kižienė
    2020 05 28
    > Vairāk
    Civinity: Iedzīvotāju atsaucība bērnu laukumu slēgšanai ir zema
    2020 04 10
    > Vairāk
    Civinity uzsāks papildus dezinfekcijas pasākumus
    2020 03 14
    > Vairāk
    “Civinity” noslēdzis līgumu par iepirkšanās centra “Akropole” uzkopšanas darbiem
    2019 04 04
    > Vairāk
    „Civinity“ biznesa attīstības vadītājs D. Jacka par viedmāju apsaimniekošanas nākotni – žurnālā „Facility Management“
    2019 01 18
    > Vairāk

    Visi jaunumi